Dusmas ir emocionāls stāvoklis, kas var atšķirties pēc intensitātes, sākot no aizkaitinājuma līdz niknumam. Tas izraisa gan fizioloģiskas, gan bioloģiskas izmaiņas — paaugstinās asinsspiediens, kā arī palielinās hormonu un adrenalīna līmenis. Dusmas var būt gan iekšējo, gan ārējo faktoru rezultāts. Mēs varam justies dusmīgi uz kādu vai situāciju, bet mēs varam to just arī pret sevi. Dusmas var izraisīt arī iepriekšējas traumu pieredzes vai citas atmiņas, kas iepriekš nav tikušas apstrādātas.
Dusmām, tāpat kā visām emocijām, ir svarīga loma pašregulācijā. Tas ir signāls, ka kāds ir pārkāpis mūsu robežas. Dusmas palīdz arī aizsargāt sevi. Dažreiz aiz dusmām var būt sekundāra emocija, kuru mēs nevēlamies just.
Dusmas ir dabiska reakcija uz draudiem. Tas var novest cilvēkus pie agresīvām sajūtām un uzvedības, kas palīdz mums cīnīties un aizstāvēt sevi situācijās, kad mēs tiekam uzbrukti. Cilvēki izmanto dažādus apzinātus un neapzinātus veidus, kā tikt galā ar dusmām. Daži cilvēki tās izpauž tieši un spontāni, kad tās rodas. Citi ir pieraduši tās apspiest un vērst dusmas pret sevi. Trīs galvenie tikt galā mehānismi ir tās izpaust, apspiest un nomierināties. Dusmu konstruktīva izpaušana prasa pārliecinošu komunikāciju. Ir svarīgi izteikt savas vajadzības skaidri un pieklājīgi. Ja dusmas netiek izpaustas īstajā brīdī, tās var novest pie naidīguma ilgtermiņā. Apspiestas dusmas var izraisīt arī veselības problēmas. Kad emocija tiek apstrādāta un izpausta veselīgā veidā, cilvēks var nomierināties.
Atrast veidus, kā atbrīvot spriedzi. Jūs varat izmēģināt elpošanas vingrinājumus. Daži piemēri ir zemāk:
Fiziskā aktivitāte
Mēģiniet atrast veidus, kā fiziski izpaust dusmas, nekaitējot sev vai citiem. Jūs varat stampāt kājas vai apgulties un sist zemi ar rokām un kājām. Ir svarīgi atrast veidu, kas nekaitētu jums vai citiem. Katram piemērots veids ir atšķirīgs – daži cilvēki dod priekšroku boksa treniņiem, citi skriešanai. Atrodiet sev vispiemērotāko aktivitāti.
Domas
Pievērsiet uzmanību savām domām. Mēs varam pastiprināt dusmas ar savām domām. Mēģiniet novērot savas domas un izmantot apzinātības tehnikas, lai radītu distanci un apsvērtu tās ar lielāku skaidrību. Mūsu domas, visticamāk, kļūst melnbaltas un ekstrēmākas, kad esam dusmīgi.
Pašpārliecināta komunikācija
Dusmas ir vēstījums, ka svarīga vērtība ir apdraudēta vai kāds ir pārsniedzis mūsu robežas. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kādas ir mūsu konkrētās vajadzības, un pēc tam tās skaidri izteikt ar “es-vēstījumu”, nevainojot vai neuzbrūkot citiem