Kādas ir attiecību problēmas?

Attiecības netiek vienkārši veidotas uz mīlestības. Tās tiek veidotas laika gaitā, izmantojot komunikāciju, kopīgas vērtības, emocionālo drošību un savstarpēju cieņu. Kad šie pamatprincipi sāk plaisāt, var rasties problēmas—dažreiz pakāpeniski, citreiz uzreiz. No psiholoģiskā viedokļa daudzas attiecību grūtības rodas no dziļākiem emocionāliem un kognitīviem modeļiem, kas bieži paliek nepamanīti, līdz tie rada reālu distanci.

Viens no biežākajiem attiecību problēmu cēloņiem ir komunikācijas trūkums. Partneri var pārtraukt patiesi klausīties viens otru vai sākt interpretēt otra vārdus caur aizsardzības vai kritikas prizmu. Laika gaitā tas grauj uzticību. Psihologs Džons Gotmens slavenā veidā identificēja tādas uzvedības kā nicinājumu, ignorēšanu un aizsardzību kā galvenos attiecību neveiksmes prognozētājus. Šie modeļi bieži parādās nevis tāpēc, ka pāri pārstāj rūpēties, bet gan tāpēc, ka viņi pārstāj justies emocionāli droši, lai būtu ievainojami.

Vēl viens būtisks faktors ir neapmierinātas emocionālās vajadzības. Mēs visi nesam pamatvajadzības attiecībās—kā vajadzību tikt redzētam, novērtētam, atbalstītam un saprastam. Kad šīs vajadzības paliek neatzītas, bieži seko aizvainojums vai emocionāla atkāpšanās. Problēma ir tā, ka daudzi cilvēki cīnās ar spēju izteikt, kas viņiem ir nepieciešams, vai baidās būt pārāk “prasīgi”, ja to dara. Šis klusums var radīt emocionālas plaisas, kas laika gaitā paplašinās, radot atvienotības sajūtas.

Arī pagātnes pieredze spēlē spēcīgu lomu. Mūsu piesaistes stili, kas veidojas bērnībā, var ietekmēt to, kā mēs pieejam intimitātei, konfliktam un emocionālai tuvībai. Kāds ar nemierīgu piesaisti var baidīties no atstāšanas un meklēt pastāvīgu apstiprināšanu, kamēr kāds ar izvairīgu piesaisti var atkāpties, kad lietas kļūst pārāk emocionāli intensīvas. Ja kāds no partneriem nes neatrisinātu traumu vai emocionālas brūces, tās var atkal parādīties stresa brīžos, veidojot reakcijas un uzvedību neapzinātā veidā.

Arī emocionālajai tuvībai nepieciešama aktīva uzturēšana. Laika gaitā pāri var ieslīgt paralēlos rutīnos, kļūstot vairāk līdzīgi mājsaimniecības vadītājiem, nevis romantiskiem partneriem. Kad mīlestība, apbrīna un ziņkārība sāk izbalēt, emocionālā saikne vājinās. Tas nenozīmē, ka mīlestība ir zudusi, bet tas var nozīmēt, ka attiecības darbojas autopilotā.

Psiholoģiski runājot, konflikts pats par sevi nav ienaidnieks. Tas ir kā pāri pārvalda konfliktus, kas nosaka ilgtermiņa veselību. Grūtu sarunu izvairīšanās, vainošana vai nesaskaņu pārvēršana varas cīņās var lēnām izšķīdināt saikni. Tajā pašā laikā dzīves izmaiņas, piemēram, vecāku loma, karjeras izmaiņas vai slimība, var ieviest jaunus stresa faktorus, kas, ja tie netiek risināti kopā, var šķirt pārus.

Galu galā attiecību problēmas nenozīmē, ka attiecības ir salauztas. Tās ir zīmes—emocionāli signāli, ka kaut kas svarīgs prasa uzmanību. Ar pareizu izpratni un atbalstu daudzas no šīm problēmām var kļūt par izaugsmes, dziļākas izpratnes un pat atjaunotas tuvības sākumpunktiem.