Piekrišanas un apņemšanās terapija, plaši pazīstama kā ACT (izrunā kā vārdu “act”), ir psihoterapijas veids, kas balstīts uz uzvedības zinātnes un apzinātības principiem. Tā koncentrējas uz palīdzību indivīdiem veidot psiholoģisko elastību—spēju palikt klāt, atvērtiem un iesaistītiem dzīvē pat grūtu domu un emociju klātbūtnē. Atšķirībā no tradicionālām kognitīvi-uzvedības pieejām, kas cenšas izaicināt vai mainīt negatīvas domas, ACT mudina cilvēkus novērot un pieņemt savas iekšējās pieredzes bez nosodījuma.
ACT pamatā ir apzinātības vingrinājumi. Tie nav tikai relaksācijas paņēmieni; tie ir rūpīgi izstrādāti vingrinājumi, kas veicina pašreizējā brīža apzināšanos. Klienti mācās pamanīt savas domas, sajūtas, ķermeņa sajūtas un vēlmes, kad tās rodas, nemēģinot tās apspiest vai izvairīties no tām. Mērķis nav novērst ciešanas, bet gan mainīt to, kā mēs attiecamies pret tām. Šī pāreja—no pretestības uz atvērtību—var būt dziļa. Tā palīdz cilvēkiem atbrīvoties no nogurdinošā iekšējo pieredžu cīņas cikla un tā vietā radīt telpu, lai tās pastāvētu, bez pārmērīgas slodzes.
Viens no spēcīgākajiem ACT elementiem ir vērtību skaidrošana. Terapijā klientus vada, lai izpētītu, kas viņiem patiesi ir svarīgs dziļā, personīgā līmenī. Šīs vērtības var ietvert tādas lietas kā godīgums, līdzjūtība, radošums, ģimenes saikne vai sociālā taisnīgums. Atšķirībā no mērķiem, kurus var sasniegt un atzīmēt kā izpildītus, vērtības ir pastāvīgas virzieni—kā kompass, kas palīdz orientēties dzīvē pat emocionālo vētru laikā. Kad cilvēki kļūst skaidri par savām vērtībām, viņi iegūst mērķa un virziena sajūtu, kas pārsniedz īslaicīgus emocionālus stāvokļus.
No šīs skaidrības izriet apņemta darbība—ACT uzvedības komponents. Klienti sāk veikt soļus, pat mazus, lai dzīvotu saskaņā ar savām vērtībām. Tas varētu nozīmēt grūtas sarunas vešanu, sen pamestas aizraušanās īstenošanu vai robežu noteikšanu attiecībās. Šīs darbības bieži ir neērti, jo tās prasa ieiet ievainojamībā un nenoteiktībā. Bet laika gaitā tās veicina dzīvi, kas šķiet autentiskāka un jēgpilnāka.
Ir svarīgi atzīmēt, ka ACT var būt emocionāli intensīva. Sastapšanās ar satraucošām domām, sāpīgām atmiņām vai neērtām emocijām aci pret aci nav viegla. Tas pieprasa drosmi un godīgumu. Bet tas arī piedāvā kaut ko, ko daudzi klienti raksturo kā atbrīvojošu: brīvību pārtraukt izvairīšanos un sākt dzīvot. Kad mēs mācāmies sadzīvot ar savu iekšējo diskomfortu un joprojām virzīties uz priekšu veidos, kas atspoguļo mūsu vērtības, dzīve sāk šķiet pilnīgāka un vairāk saskaņota.
Nevis cenšoties pēc dzīves bez sāpēm, ACT palīdz mums attīstīt spēju dzīvot bagātīgi, pat ar sāpēm. Un pasaulē, kur izvairīšanās bieži kļūst par noklusējuma pārvarēšanas stratēģiju, ACT maigi māca, ka dziedināšanas ceļš varētu būt pretējais—pagriezties pret mūsu iekšējo pasauli ar ziņkāri, līdzjūtību un vēlmi rīkoties jebkurā gadījumā.