Dialektiskā uzvedības terapija (DBT) ir strukturēta, uz pierādījumiem balstīta kognitīvi-uzvedības terapijas forma, ko sākotnēji izstrādājusi Dr. Marša Linehana, lai ārstētu cilvēkus ar robežpersonības traucējumiem. Tomēr laika gaitā tās efektivitāte ir paplašinājusies arī uz dažādiem garīgās veselības stāvokļiem, tostarp depresiju, trauksmes traucējumiem, pēctraumatiskā stresa traucējumiem (PTSD), ēšanas traucējumiem un vielu lietošanas traucējumiem. DBT būtībā palīdz indivīdiem pārvaldīt intensīvas emocijas, risināt starppersonu grūtības un samazināt pašiznīcinošas uzvedības.
DBT sastāv no četrām galvenajām sastāvdaļām: individuālā terapija, grupu prasmju apmācība, telefona koučings un konsultāciju komandas terapeitiem. Individuālās terapijas sesijas koncentrējas uz to, lai palīdzētu klientiem piemērot DBT prasmes konkrētām ikdienas dzīves problēmām, piedāvājot personalizētu atbalstu, vienlaikus stiprinot atbildību un progresu. Grupas prasmju apmācība, savukārt, nodrošina klases tipa vidi, kur klienti kopā apgūst un praktizē pamata DBT prasmes. Tas veido vienaudžu atbalstu un kopīgu izpratni.
DBT mācītās prasmes iedalās četrās galvenajās kategorijās: emociju regulēšana, stresa noturība, starpersonu efektivitāte un apzinātība. Emociju regulēšana palīdz klientiem saprast un pārvaldīt emocionālās reakcijas, nepieļaujot pārspīlētu reakciju. Stresa noturība nodrošina stratēģijas krīžu pārdzīvošanai, neizmantojot kaitīgu uzvedību, piemēram, paštraumēšanu vai vielu lietošanu. Starppersonu efektivitāte māca klientiem, kā skaidri izteikt savas vajadzības, saglabājot pašcieņu un veselīgas attiecības. Apzinātība, kas ir DBT pamatkomponents, mudina klientus palikt pamatotiem pašreizējā brīdī, veicinot lielāku pašapziņu un samazinātu impulsivitāti.
Kas atšķir DBT no citām terapeitiskām pieejām, ir tās uzsvars uz dialektikas—jēdzienu, ka divas šķietami pretējas lietas var būt patiesas vienlaikus. Piemēram, klienti tiek mudināti pieņemt sevi tādus, kādi viņi ir, vienlaikus strādājot pie nozīmīgām pārmaiņām. Šī līdzsvara starp pieņemšanu un pārmaiņām ir DBT iezīme un spēlē būtisku lomu emocionālo ciešanu mazināšanā.
Lai gan DBT var būt intensīva un prasa pastāvīgu piepūli un apņemšanos, daudzi klienti ziņo par būtiskiem uzlabojumiem savā dzīves kvalitātē. Apgūstot emociju regulēšanu, konstruktīvu reakciju uz stresu un stabilāku attiecību veidošanu, indivīdi bieži izjūt lielāku kontroli, pilnvarošanu un emocionālo noturību. DBT transformējošā daba slēpjas tās strukturētajā, līdzjūtīgajā pieejā, kas palīdz cilvēkiem atjaunot stabilitāti, praktizēt apzinātību un atrast jēgu savā dzīvē.