Motivējošā intervija (MI) ir sadarbības un uz klientu orientēta pieeja, kas izstrādāta, lai palīdzētu indivīdiem izpētīt un atrisināt ambivalenci pret pārmaiņām. Izstrādājuši klīniskie psihologi Viljams R. Millers un Stīvens Rolniks, MI ir īpaši efektīva tiem, kas ir nenoteikti par pārmaiņu veikšanu savā dzīvē, vai tas būtu saistīts ar uzvedību, ieradumiem vai dzīves mērķiem. MI galvenā uzmanība ir vērsta uz to, lai palīdzētu klientiem identificēt savus motivatorus pārmaiņām un iedrošinātu viņus spert soļus, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
Motivējošajā intervijā terapeits darbojas kā ceļvedis, nevis autoritātes figūra. Tā vietā, lai teiktu klientiem, ko viņiem būtu jādara, vai sniegtu tiešu padomu, terapeits izmanto reflektīvu klausīšanos un atvērtos jautājumus, lai radītu telpu, kurā klienti var izteikt savas domas, jūtas un vēlmes. Ar šīm tehnikām terapeits palīdz klientam izpētīt viņa ambivalenci par pārmaiņām, mudinot viņu pārdomāt gan iemeslus, gan pretargumentus rīcības veikšanai. Šī nekonfrontējošā un empātiskā pieeja ļauj klientiem pašiem izdarīt secinājumus par to, kas viņiem ir svarīgs, veicinot autonomijas un īpašniecības sajūtu pārmaiņu procesā.
Reflektīvā klausīšanās ir galvenais MI elements. Uzmanīgi klausoties klienta atbildes un atspoguļojot to, ko viņi ir teikuši, terapeits palīdz klientam skaidrāk dzirdēt savas domas. Šis process ne tikai apstiprina klienta jūtas, bet arī veicina dziļāku pašrefleksiju, palīdzot viņiem precizēt savas vērtības, vēlmes un motivācijas. Atvērtie jautājumi, kas aicina uz izklāstu un pašizpēti, arī spēlē kritisku lomu procesā. Piemēram, terapeits varētu jautāt: “Kā izskatītos tava dzīve, ja tu veiktu šīs pārmaiņas?” vai “Kādi ir ieguvumi un izaicinājumi, ko tu redzi, sekojot šim mērķim?” Šie jautājumi mudina klientus kritiski domāt par saviem mērķiem un soļiem, kas nepieciešami to sasniegšanai.
Motivējošajā intervijā klienti tiek mudināti izvirzīt konkrētus, sasniedzamus mērķus. Sadala lielākas ambīcijas mazākos, pārvaldāmos soļos, klienti var veidot impulsu un iegūt pārliecību par savu spēju veikt ilgstošas pārmaiņas. Terapeits strādā ar klientu, lai izveidotu rīcības plānu, kas ietver praktiskus soļus, ko klients var veikt starp sesijām. Šie mērķi bieži tiek pielāgoti klienta individuālajiem apstākļiem, vērtībām un gatavībai pārmaiņām, nodrošinot, ka tie ir gan reālistiski, gan personīgi nozīmīgi.
Viena no motivējošās intervijas galvenajām stiprajām pusēm ir cieņa pret klienta autonomiju. MI nav par pārliecināšanu vai spiedienu uz klientu pieņemt lēmumus, uz kuriem viņi nav gatavi, bet gan par to, lai viņus vadītu, lai atrastu savas motivācijas pārmaiņām. Šī pieeja veicina sadarbības attiecības, kurās klients jūtas atbalstīts un saprasts, nevis spriests vai konfrontēts. Tā kā MI ir nekonfrontējoša, tā samazina pretestību un veicina atvērtāku, uzticīgāku terapeitisko attiecību.
Motivējošā intervija tiek plaši izmantota dažādos terapeitiskos kontekstos, jo īpaši atkarību ārstēšanā, uzvedības modifikācijā un veselības saistītajās uzvedības izmaiņās. Tā ir īpaši noderīga tiem, kas ir ambivalenti vai pretojas pārmaiņām, jo tā respektē klienta tempu un gatavību pārmaiņām. Terapeita loma ir veidot motivāciju un stiprināt klienta apņemšanos veikt pozitīvas pārmaiņas, vienlaikus risinot jebkādas šaubas vai bažas, kas var rasties procesa laikā.
Kopumā motivējošā intervija nodrošina cieņpilnu, empātisku un nespriedēju pieeju, kas palīdz indivīdiem izpētīt savas motivācijas un izvirzīt nozīmīgus mērķus. Koncentrējoties uz klienta paša iemesliem pārmaiņām, MI veicina īpašniecības un pilnvarojuma sajūtu, padarot vieglāku indivīdiem rīkoties un sekot līdzi savām vēlamajām pārmaiņām. Vai nu strādājot ar atkarībām, personiskiem mērķiem vai uzvedības jautājumiem, motivējošā intervija piedāvā līdzjūtīgu un efektīvu ietvaru pārmaiņu un personīgās izaugsmes veicināšanai.