Attālinātā darba pieaugums ir radījis daudzus jaunus izaicinājumus, īpaši attiecībā uz darbinieku garīgo veselību.
Izolācija var radīt atslēgšanās sajūtu no kolēģiem un organizācijas, kas var izraisīt vientulības un stresa sajūtas. Turklāt virtuālā darba vide var palielināt stresa līmeni, jo robežas starp darbu un personīgo dzīvi var kļūt neskaidras, radot spiedienu vienmēr būt pieejamam un veltītam darbam.
Lai atbalstītu darbinieku garīgo veselību, ir svarīgi izprast konkrētos izaicinājumus, ar kuriem saskaras attālinātie darbinieki. Tas ietver risinājumus, kas palīdz mazināt izolācijas sajūtu, veicināt pozitīvu komandas dinamiku virtuālā vidē, mudināt ievērot darba un dzīves līdzsvaru, kā arī izmantot tehnoloģijas garīgās veselības atbalstam.
Jaunākie pētījumi* ir identificējuši vairākus ieteikumus un pasākumus, kurus organizācijas var ieviest, lai nodrošinātu savu attālināto darbinieku labklājību.
Konsekventa komunikācija
Pirmais galvenais princips ir konsekventa komunikācija. Attālināts darbs var radīt darbiniekiem atsvešinātības sajūtu no organizācijas, tāpēc ir būtiski izveidot saziņas kanālus, kas ļauj organizācijai un darbiniekiem apmainīties ar informāciju un sazināties atklāti un saprotami. Šiem kanāliem vajadzētu nodrošināt divvirzienu saziņu, kurā gan darbinieki, gan vadītāji var mijiedarboties, uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
Piemēram, tie var ietvert video konferenču platformas, sociālo mediju lietotnes, intraneta vietnes vai citus elektroniskās saziņas rīkus, kas skaidri dalās un saņem informāciju.
Atbalstīt produktivitāti un iesaistīšanos
Otrkārt, ir būtiski atbalstīt darbinieku produktivitāti un iesaistīšanos. Lai gan attālināts
darbs var palielināt individuālo produktivitāti, tas vienlaikus var samazināt komandas efektivitāti.
Tāpēc vadītājiem ir nepieciešams saprast un pieņemt iespējamos produktivitātes samazinājumus un nodrošināt strukturētus mehānismus, kas veicina komandas darbu un zināšanu apmaiņu.
Turklāt kolēģu atbalsts var izpausties neformālās darba vietas mijiedarbībās, norādot, ka attālinātajiem darbiniekiem var būt nepieciešams laiks vai aktivitātes, kas atbalsta neformālu, ar darbu nesaistītu saziņu ar kolēģiem.
Pārvaldīt darba un dzīves līdzsvara paradoksu
Treškārt, ir būtiski pārvaldīt attālinātā darba un personīgās dzīves līdzsvara paradoksu. Attālināts darbs var piedāvāt elastību, taču tas var arī pagarināt darba stundas un izpludināt robežas starp darbu un personīgo dzīvi.
Tāpēc organizācijām ir jāļauj darbiniekiem pielāgot savus darba grafikus atbilstoši personīgajām saistībām un mudināt viņus regulāri ņemt pārtraukumus. Attālinātajiem darbiniekiem var būt nepieciešama palīdzība, lai noteiktu robežas, kas nodrošina līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi.
Turēt stratēģiskos mērķus redzamus
Organizācijām nevajadzētu zaudēt no redzesloka stratēģiskos mērķus. Dažādu iemeslu dēļ vadītāju uzmanība var tikt novirzīta, taču ir būtiski turpināt progresēt svarīgu stratēģisko mērķu virzienā un izmantot attālinātā darba iespējas šo mērķu sasniegšanai.
Ir svarīgi skaidri komunicēt organizācijas augstāko mērķi.
Kāpēc mēs darām to, ko darām, un kāpēc tas ir svarīgi?
Diemžēl daudzi darbinieki ikdienas darbā darbojas bez skaidras izpratnes, kāpēc viņu darbs ir svarīgs. Vadītājiem un menedžeriem ir jākomunicē organizācijas mērķis, īpaši vadot attālinātos darbiniekus, kuriem var būt grūtības to pieņemt.
Rūpes par viņu veselību
Arī attālinātajiem darbiniekiem ir nepieciešams atbalsts attiecībā uz fizisko veselību, piemēram, ilgstoša sēdēšana un kustību trūkums var izraisīt veselības problēmas.
Tāpēc ir svarīgi nodrošināt resursus un vadlīnijas, kas palīdz darbiniekiem uzturēt aktīvu dzīvesveidu un izveidot ergonomiski piemērotu darba vidi mājās. Papildus fiziskajai veselībai ir svarīgi pievērsties darbinieku garīgajai labklājībai.
Garīgās veselības atbalstīšana ietver stratēģijas un resursus, kas palīdz darbiniekiem tikt galā ar
stresu,
trauksmi un emocionālajām nastām, ko var radīt attālinātais darbs. Ir svarīgi veicināt atklātas diskusijas par garīgās veselības tēmām un nodrošināt darbiniekiem zināšanas un prasmes pašaprūpes un stresa pārvaldības jomā.
Nobeigumā, attālinātais darbs ir kļuvis par neatņemamu mūsdienu darba vides sastāvdaļu, prasot jaunus pieejas un stratēģijas, lai atbalstītu darbinieku garīgo veselību.
Tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt, ka attālinātais darbs ir ilgtspējīgs un ka darbinieku labklājība un produktivitāte saglabājas augsta. Veicot pētījumus savā organizācijā, ir iespējams labāk izprast problēmas, ar kurām saskaras uzņēmuma attālinātie darbinieki, un atrast efektīvus risinājumus šo problēmu risināšanai. Ir vērts izpētīt, kā darbinieki jūtas un kas viņiem nepieciešams, lai darītu savu darbu pēc iespējas labāk un justos labi vienlaikus.
—-
Šo rakstu sagatavoja Siffi psihologs un garīgās veselības komandas loceklis, Anastasija Murašina
Atsauces:
George, T. J., Atwater, L. E., Maneethai, D., and Madera, J. M. (2022). Supporting the productivity and wellbeing of remote workers: Lessons from COVID-19. Organizational Dynamics, 51(2), 100869.
Sull, D., Sull, C., and Bersin, J. (2020). Five
