2024. gada 10. oktobrī mēs svinam Pasaules garīgās veselības dienu, ar tēmu “Ir laiks padarīt garīgo veselību darbā par prioritāti.” Kā daļu no šī, mēs esam nolēmuši runāt par nozīmīgu un arvien biežāku problēmu – izdegšanu.
Izdegšana ir stāvoklis, ko izraisa hronisks stress, kas ietekmē gan garīgo, gan fizisko veselību. Persona var justies izsmelta, zaudēt motivāciju un interesi par darbu, piedzīvot pastāvīgu nogurumu un justies nespējīga veikt uzdevumus tikpat labi kā agrāk. Ilgstošs stress un izdegšana var
Ņemsim par piemēru Kristiinu (vārds mainīts), kura strādāja par projektu vadītāju lielā starptautiskā organizācijā. Sākotnēji Kristiina bija ļoti entuziasma pilna par savu darbu, veltīta un vienmēr gatava uzņemties papildu pienākumus. Viņa vadīja vairākus projektus
vienlaicīgi, un kolēģi slavēja viņas darba ētiku un veltīšanos darbam. Tomēr laika gaitā
Kristiina sāka justies pastāvīgi nogurusi, uzdevumi šķita pārlieku lieli, un viņa vairs nejuta prieku par aktivitātēm, ko agrāk mīlēja.
Kristiina sāka pieļaut kļūdas darbā, bet vainoja sevi un centās strādāt vēl smagāk, lai
kompensētu. Viņai kļuva arvien grūtāk katru dienu doties uz darbu, attiecības ar kolēģiem kļuva saspringtas, un pat mājās viņa nevarēja pārtraukt domāt par darbu.
Neskatoties uz viņas pūlēm, viņa pastāvīgi juta, ka nespēj izpildīt darba devēja gaidas.
Kristiinas stāsts, diemžēl, ir pazīstams daudziem. Viņas izdegšanu izraisīja hronisks stress no pārstrādāšanās, darba slodzes spiediena, darba un dzīves līdzsvara trūkuma un pastāvīgas nepieciešamības izpildīt
gaidas. Kristiina nezināja, kad apstāties un dot sev atelpu, kas beigās noveda pie garīgās un fiziskās izsīkuma.
Psihologa ieteikumi izdegšanas novēršanai
Siffi psihologs iesaka vairākus soļus Kristiinai un citiem līdzīgās situācijās, lai
novērstu izdegšanu:
Nosakiet prioritātes un deleģējiet uzdevumus: Jums nav jādara viss pašam—koncentrējieties uz svarīgākajām lietām un ļaujiet citiem uzņemties uzdevumus, lai sasniegtu labākus kopīgus rezultātus
Paņemiet pauzes un atpūtieties: Regulāras pauzes darba dienas laikā un līdzsvara uzturēšana starp darbu un atpūtu ir galvenais izdegšanas novēršanai.
Aizstāviet savas robežas: Uzturiet veselīgu līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, izvairoties no pārlieku daudz virsstundu un neņemot darbu mājās.
Ko vadītāji var darīt, lai atbalstītu darbiniekus un novērstu izdegšanu?
Izdegšanas novēršana nav tikai darbinieka atbildība. Vadītājiem un organizācijām
ir būtiska loma, nodrošinot darbinieku labklājību.
Šeit ir daži ieteikumi vadītājiem, lai palīdzētu novērst izdegšanu savās komandās:
Izveidojiet atklātu un atbalstošu darba vidi: Darbiniekiem jābūt sajūtai, ka viņi var atklāti runāt par savām problēmām un vajadzībām, nebaidoties no nosodījuma.
Uzraugiet darba slodzes un piedāvājiet elastīgumu: Darba slodzēm jābūt reālistiskām, un darba devējiem jānodrošina elastīgums, lai palīdzētu darbiniekiem līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi.
Nodrošiniet garīgās veselības atbalstu: Regulāras garīgās veselības apmācības un atbalsta programmas darbiniekiem var palīdzēt novērst izdegšanu. Ir svarīgi arī nodrošināt, ka šīs programmas ir efektīvas, pieejamas un viegli pieejamas darbiniekiem anonīmi.
Atzīstiet un novērtējiet darbiniekus: Atzinības trūkums un pastāvīgs spiediens ir izplatīti izdegšanas cēloņi. Vadītājiem regulāri jāsniedz pozitīvas atsauksmes un atzinība par darbinieku darbu.
Kā Tiina, veiksmīga komandas vadītāja, novērsa izdegšanu savā komandā
Tiina ir komandas vadītāja vidēja izmēra tehnoloģiju uzņēmumā, kur konkurence ir sīva un termiņi ir saspringti. Darba slodze ir ļoti liela, un pēdējo sešu mēnešu laikā stresa līmenis Tiinas komandā ir būtiski pieaudzis.
Daudzi viņas kolēģi ir sākuši izrādīt izdegšanas pazīmes – nogurumu, pastāvīgu neapmierinātību un motivācijas samazināšanos.
Bet Tiina spēja novērst šo tendenci savā komandā. Kā?
Tiina sāka ar atklātu komunikāciju. Katru nedēļu viņa rīkoja īsas tikšanās ar savu komandu,
kur katrs varēja atklāti apspriest savu darba slodzi, problēmas un ieteikumus. Tiina ne tikai
klausījās, bet arī piedāvāja konkrētu atbalstu, vai tas būtu darba slodzes pārorganizēšana vai papildu resursu atrašana. Visa komanda jutās, ka viņiem ir brīvība izteikties bez bailēm no nosodījuma.
Tiina uzraudzīja komandas locekļu darba slodzi, ņemot vērā katra cilvēka spējas un pašreizējo situāciju. Ja darbinieks jutās pārslogots, Tiina veltīja laiku, lai pārskatītu prioritātes un piedāvātu elastīgus darba apstākļus. Piemēram, viņa ļāva komandai strādāt no mājām un elastīgā grafikā, lai palīdzētu labāk līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi.
Klusi pēcpusdienas ir lielisks veids, kā atdot laiku savai komandai
Papildus fiziskajai veselībai Tiina rūpējās arī par savas komandas locekļu garīgo veselību.
Uzņēmumam jau bija garīgās veselības programma, bet Tiina pārliecinājās, ka darbinieki saprot, kā un kad to izmantot. Viņa iedrošināja komandu piedalīties uzņēmuma nodrošinātajā garīgās veselības apmācībā un brīvprātīgi ierosināja, lai komandas sapulcēs būtu laiks, lai katrs varētu dalīties ar kaut ko, kas nesen viņus iepriecinājis. Tiina arī ieviesa “klusās pēcpusdienas”, kuru laikā darbinieki drīkstēja ņemt 30 minūšu personīgo pārtraukumu, lai lasītu grāmatu, meditētu vai vienkārši atpūstos.
Tiina zināja darbinieku atzīšanas nozīmi. Katru mēnesi viņa rīkoja nelielas “Pateicības mirkļu”; sapulces, kurās viņa atzina komandas locekļu ieguldījumu un
sasniegumus. Tiina ne tikai koncentrējās uz lieliem sasniegumiem – viņa
atzina arī mazus soļus, kas veicināja komandas kopējo panākumu. Komanda jutās, ka viņu darbs tiek novērtēts, un viņiem bija iemesls justies lepniem.
Pateicoties Tiinas pieejai, viņas komanda paliek motivēta, produktīva un spēj novērst izdegšanu. Darbinieki zina, ka viņiem ir vadītājs, kurš rūpējas par viņu labklājību un ir apņēmies nodrošināt, ka viņu darbs un personīgā dzīve ir līdzsvarā.
Izdegšana ir nopietna problēma, kas ietekmē gan darbinieku garīgo, gan fizisko veselību.
Laicīga novēršana un izpratne var palīdzēt izvairīties no tās saasināšanas. Ir svarīgi, lai gan
darbinieki, gan vadītāji atpazītu izdegšanas pazīmes un strādātu kopā, lai to novērstu,
atbalstot darbaspēka garīgo veselību. Pasaules garīgās veselības dienas svinēšana ir lieliska iespēja uzsvērt, cik svarīgi ir padarīt garīgo veselību darbā par prioritāti.
Anastasija ir psiholoģe, kas specializējas konsultēšanas psiholoģijā, darba vietas labklājībā un grupu vadīšanā. Viņa izstrādā garīgās veselības stratēģijas un rīkus organizācijām, izstrādā un vada apmācības, kā arī palīdz komandām veidot veselīgāku un atbalstošāku darba vidi.
Anastassia Murašina
