2024. gada 10. oktobrī mēs svinam Pasaules garīgās veselības dienu, kuras tēma ir “Ir laiks padarīt garīgo veselību darbā par prioritāti.” Šī ietvaros mēs esam nolēmuši runāt par nozīmīgu un arvien biežāk sastopamu problēmu – izdegšanu.
Izdegšana ir stāvoklis, ko izraisa hronisks stress, kas ietekmē gan garīgo, gan fizisko veselību. Cilvēks var justies izsmelts, zaudēt motivāciju un interesi par darbu, izjust pastāvīgu nogurumu un nespēju pildīt uzdevumus tik labi kā agrāk. Ilgstošs stress un izdegšana var
Apskatīsim Kristīnas (vārds mainīts) piemēru, kura strādāja kā projektu vadītāja lielā starptautiskā organizācijā. Sākotnēji Kristīna bija ļoti entuziasma pilna par savu darbu, veltīta un vienmēr gatava uzņemties papildu pienākumus. Viņa vadīja vairākus projektus
vienlaicīgi, un kolēģi slavēja viņas darba ētiku un veltījumu. Tomēr ar laiku
Kristīna sāka justies pastāvīgi nogurusi, viņas uzdevumi šķita nepanesami, un viņa vairs neguva prieku no darbībām, kuras agrāk mīlēja.
Kristīna sāka pieļaut kļūdas darbā, bet vainoja sevi un centās strādāt vēl smagāk, lai
kompensētu. Viņai kļuva arvien grūtāk katru dienu doties uz darbu, viņas attiecības ar kolēģiem kļuva saspringtas, un pat mājās viņa nevarēja pārtraukt domāt par darbu.
Neskatoties uz viņas pūlēm, viņa pastāvīgi jutās, ka nevar izpildīt sava darba devēja cerības.
Kristīnas stāsts diemžēl ir pazīstams daudziem. Viņas izdegšanu izraisīja hronisks stress no pārmērīgas darba slodzes, slodzes spiediena, darba un dzīves līdzsvara trūkuma un pastāvīgas vajadzības izpildīt
cerības. Kristīna nezināja, kad apstāties un dot sev atelpu, kas galu galā noveda pie garīgās un fiziskās izsīkšanas.
Psihologa ieteikumi izdegšanas novēršanai
Siffi psihologs iesaka vairākus soļus Kristīnai un citiem līdzīgās situācijās, lai
novērstu izdegšanu:
Uzstādīt prioritātes un deleģēt uzdevumus: Jums nav jādara viss pašam—koncentrējieties uz svarīgākajiem uzdevumiem un ļaujiet citiem uzņemties pienākumus, lai sasniegtu labākus kopējus rezultātus
Ņemt pārtraukumus un atpūsties: Regulāri pārtraukumi darba dienas laikā un darba un atpūtas līdzsvara uzturēšana ir galvenie izdegšanas novēršanai.
Aizstāvēt savas robežas: Uzturēt veselīgu līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, izvairoties no pārmērīgām virsstundām un neņemot darbu mājās.
ir būtiska loma, nodrošinot savu darbinieku labklājību.
Šeit ir daži ieteikumi līderiem, lai palīdzētu novērst izdegšanu viņu komandās:
Izveidot atvērtu un atbalstošu darba vidi: Darbiniekiem jābūt sajūtai, ka viņi var atklāti runāt par savām problēmām un vajadzībām bez bailēm no nosodījuma.
Uzraudzīt darba slodzi un piedāvāt elastību: Darba slodzei jābūt reālistiskai, un darba devējiem jānodrošina elastība, lai palīdzētu darbiniekiem līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi.
Nodrošināt garīgās veselības atbalstu: Regulāras garīgās veselības apmācības un atbalsta programmas darbiniekiem var palīdzēt novērst izdegšanu. Svarīgi arī nodrošināt, lai šīs programmas būtu efektīvas, pieejamas un viegli anonīmi pieejamas darbiniekiem.
Atzīt un novērtēt darbiniekus: Atzinības trūkums un pastāvīgs spiediens ir bieži izdegšanas cēloņi. Līderiem regulāri jāsniedz pozitīvas atsauksmes un atzinība par darbinieku darbu.
Kā Tiina, veiksmīga komandas vadītāja, novērsa izdegšanu savā komandā
Tiina ir komandas vadītāja vidēja lieluma tehnoloģiju uzņēmumā, kur konkurence ir sīva un termiņi ir stingri. Darba slodze ir ļoti liela, un pēdējo sešu mēnešu laikā stress Tiinas komandā ir ievērojami palielinājies.
Daudzi viņas kolēģi ir sākuši izrādīt izdegšanas pazīmes – nogurums, pastāvīga neapmierinātība un motivācijas samazināšanās.
Bet Tiina spēja novērst šo tendenci savā komandā. Kā?
Tiina sāka ar atklātu komunikāciju. Katru nedēļu viņa rīkoja īsas tikšanās ar savu komandu,
kurās ikviens varēja atklāti apspriest savu darba slodzi, bažas un ieteikumus. Tā vietā, lai
vienkārši klausītos, Tiina piedāvāja konkrētu atbalstu, vai nu pārkārtojot darba slodzi, vai arī meklējot papildu resursus. Visa komanda jutās, ka viņiem ir brīvība izteikties bez bailēm no nosodījuma.
Tiina uzraudzīja komandas locekļu darba slodzi un ņēma vērā katra cilvēka kapacitāti un pašreizējo situāciju. Ja darbinieks jutās pārslogots, Tiina veltīja laiku, lai pārskatītu prioritātes un piedāvātu elastīgus darba apstākļus. Piemēram, viņa ļāva saviem komandas locekļiem strādāt no mājām un pēc elastīga grafika, lai viņi labāk līdzsvarotu darbu un personīgo dzīvi.
Klusie pēcpusdienas ir lieliski veidi, kā atdot laiku jūsu komandai
Bez fiziskās veselības Tiina rūpējās arī par savu komandas locekļu garīgo veselību.
Uzņēmumam jau bija garīgās veselības programma, bet Tiina nodrošināja, ka darbinieki saprot, kā un kad to izmantot. Viņa mudināja komandu piedalīties uzņēmuma nodrošinātajā garīgās veselības apmācībā un brīvprātīgi ieteica, lai komandas sanāksmes ietvertu laiku, kurā ikviens varētu dalīties ar kaut ko, kas nesen viņiem ir sagādājis prieku. Tiina arī ieviesa “klusās pēcpusdienas”, kuru laikā darbiniekiem bija atļauts ņemt 30 minūšu personīgu pārtraukumu, lai lasītu grāmatu, meditētu vai vienkārši atpūstos.
Tiina zināja, cik svarīgi ir atzīt darbiniekus. Katru mēnesi beigās viņa rīkoja nelielu “pateicības mirkļu”; tikšanos, kurā atzina savas komandas locekļu ieguldījumu un
sasniegumus. Tiina nekoncentrējās tikai uz lieliem sasniegumiem – viņa
arī atzina mazos soļus, kas veicināja kopējo komandas panākumu. Komanda jutās, ka viņu darbs ir novērtēts, un viņiem bija iemesls justies lepniem.
Pateicoties Tiinas pieejai, viņas komanda saglabā motivāciju, produktivitāti un spēj novērst izdegšanu. Darbinieki zina, ka viņiem ir līderis, kurš rūpējas par viņu labklājību un ir apņēmies nodrošināt, ka viņu darbs un personīgā dzīve ir līdzsvarā.
Izdegšana ir nopietna problēma, kas ietekmē gan darbinieku garīgo, gan fizisko veselību.
Laicīga novēršana un izpratne var palīdzēt izvairīties no tās saasināšanās. Ir svarīgi, lai gan
darbinieki, gan līderi atpazītu izdegšanas pazīmes un strādātu kopā, lai to novērstu,
atbalstot darbaspēka garīgo veselību. Pasaules garīgās veselības dienas svinēšana ir lieliska iespēja uzsvērt garīgās veselības nozīmi darbā.
Anastasija ir psiholoģe, kas specializējas konsultēšanas psiholoģijā, darba vietas labklājībā un grupu vadīšanā. Viņa izstrādā garīgās veselības stratēģijas un rīkus organizācijām, izstrādā un vada apmācības, kā arī palīdz komandām veidot veselīgāku un atbalstošāku darba vidi.
Anastassia Murašina
