IZSLĒGT: Kāpēc jūsu smadzenēm ir nepieciešams klusums atvaļinājumā

Vasara ir atpūtas laiks, vismaz teorētiski. Bet vai jums kādreiz ir gadījies ceļā uz brīvdienu galamērķi aizdomāties, vai naktsmītnē darbojas WiFi? Vai arī atrasties kalna virsotnē un pacelt telefonu, lai uztvertu signālu un “ātri pārbaudītu Slack”? Ja tā, laipni lūdzam. Jūs neesat vieni.

Mēs arvien biežāk redzam cilvēkus, kas atbild uz e-pastiem pludmalē, lasa Slack ziņas pārgājienu takās vai piedalās Teams sapulcēs pie ugunskura. Kā psihologs esmu novērojis, kā šāda veida “atpūta” bieži vien nogurdina cilvēkus vairāk nekā pats darbs.

Mūsdienu darba kultūrā, kur robeža starp darbu un personīgo dzīvi kļūst arvien izplūdušāka, daudziem no mums ir grūti patiesi atslēgties, pat nedēļas nogalēs vai brīvdienās. Mēs paņemam telefonu, lai “tikai pārbaudītu e-pastus”, domājam par darbu, guļot pludmalē, vai pēc brokastīm slepus ieskatāmies Slack. Šī uzvedība nav nejauša, tai ir dziļāki iemesli.

1. Ieradums un pat atkarība

Mēs esam pieraduši pie pastāvīgas informācijas plūsmas un tūlītējas atsaucības. Mūsu smadzenes sāk vēlēties stimulāciju, pat ja mums ir iespēja no tās visa atkāpties.

2. Bailes kaut ko palaist garām (FOMO)

Bieži vien ir bailes, ka, ja mēs palaist garām svarīgu ziņojumu vai lēmumu, mēs zaudēsim kontroli vai atpaliksim.

3. Darba kultūras gaidas

Dažās organizācijās “vienmēr pieejams” ir kļuvis par neizteiktu normu. Neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar kolēģu uzvedību, vadības gaidām vai vienkārši vēlmi izskatīties uzticīgiem, šie spiedieni apgrūtina patiesu atslēgšanos.

4. Identitāte un pašvērtība

Kad liela daļa jūsu identitātes ir saistīta ar jūsu darbu, atkāpšanās no darba var likties kā soli iekšā tukšumā. Nestrādāšana nedēļas nogalēs vai brīvdienās var likt mums justies, ka zaudējam daļu no savas vērtības.

Izpratne par šiem faktoriem ir pirmais solis veselīgākas attiecības ar darbu veidošanā.

Kāpēc atpūta patiešām ir svarīga

Mūsu smadzenes un ķermeņi nav paredzēti, lai vienmēr būtu “ieslēgti”. Bez patiesas atjaunošanās laika mūsu garīgā un fiziskā veselība sāk ciest.

• Garīgais nogurums ietekmē radošumu, problēmu risināšanu un emocionālo elastību. Pastāvīgs darba režīms samazina mūsu spēju pielāgoties un ģenerēt jaunas idejas.
• Fiziskā veselība arī ir apdraudēta. Hroniska pārslogotība noved pie slikta miega, augstāka stresa līmeņa un vājinātas imūnsistēmas, padarot mūs vairāk pakļautus slimībām.
• Attiecības arī cieš. Ja mūsu uzmanība paliek pievērsta darbam, pat laikā, kas paredzēts tuviniekiem, tas rada spriedzi, pārpratumus un emocionālu attālumu.

Un, iespējams, vispārsteidzošāk, produktivitāte samazinās, ja mēs neatpūšamies. Paradoksāli, ka mēs kļūstam efektīvāki, kad zinām, kā atkāpties. Jauna perspektīva un atjaunota enerģija ir būtiska ilgstošai veiktspējai.

Atpūta nav luksuss—tā ir būtiska investīcija sevī un jūsu spējā labi strādāt.

• Plānojiet atvaļinājumu laicīgi. Blokējiet laiku savā kalendārā un informējiet savu komandu. Tas rada skaidras robežas un gaidas.

• Nosakiet gaidas. Vienojieties ar savu komandu, kurš risina steidzamus jautājumus un kādos apstākļos jūs varat tikt kontaktēts. Kad visi ir iepazinušies ar pamatnoteikumiem, ir vieglāk atpūsties.

• Sakiet nē paziņojumiem. Izslēdziet e-pastu un lietotņu paziņojumus vai pārvietojiet tos no sākuma ekrāna. Mazāk pārbaudes = vairāk miera.

• Nosakiet patiesu atpūtas mērķi. Pajautājiet sev: Ko es vēlos piedzīvot šī pārtraukuma laikā? Pārgājienu, labu grāmatu vai laiku ar ģimeni vai draugiem? Skaidrs nodoms samazina kārdinājumu atgriezties darba režīmā.

• Atcerieties: jums nav jābūt supervaronim. Neviens negūst labumu, ja atgriežaties no atvaļinājuma izdeguši. Patiesi atpūties jūs esat priecīgāks, radošāks un izturīgāks.

Brīvdienas ir dāvana sev—un cilvēkiem, ar kuriem jūs strādājat.

Mūsdienu pasaulē spēja patiesi atpūsties kļūst arvien retāka un būtiskāka. Ja jūtat vainu par tālruņa nolikšanu vai nepieciešamību vienmēr “būt pieejamam”, tas ir skaidrs signāls, ka jums nepieciešama apzināta atpūta.

Atpūta ir kā baterijas uzlāde. Neviens no mums nepieslēdz lādētāju tikai uz dažām minūtēm un necer pilnu bateriju—tāpēc kāpēc mēs tādā veidā izturamies pret savu enerģiju?

Pajautājiet sev godīgi: Vai es patiesi atpūšos atvaļinājuma laikā, vai tikai pārslēdzu lietotnes?