IZSLĒGT: Kāpēc jūsu smadzenēm ir nepieciešams klusums atvaļinājumā

Vasara ir laiks atpūtai, vismaz teorētiski. Bet vai esat kādreiz pieķēruši sevi ceļā uz atvaļinājuma galamērķi, domājot, vai naktsmītnē darbojas WiFi? Vai arī atradušies pārgājienu takas virsotnē, pacēluši telefonu, lai noķertu signālu, tikai lai “ātri pārbaudītu Slack”? Ja tā, laipni lūdzam. Jūs neesat vieni.

Mēs arvien biežāk redzam cilvēkus, kas atbild uz e-pastiem pludmalē, lasa Slack ziņas pārgājienu takās vai piedalās Teams sapulcēs pie ugunskura. Kā psihologs esmu novērojis, kā šāda veida “atpūta” bieži vien iztukšo cilvēkus vairāk nekā pats darbs.

Mūsdienu darba kultūrā, kur robeža starp darbu un personīgo dzīvi kļūst arvien izplūdusi, daudziem no mums ir grūti patiesi atslēgties, pat nedēļas nogalēs vai atvaļinājumā. Mēs ņemam telefonu, lai “tikai pārbaudītu e-pastus”, domājam par darbu, guļot uz pludmales, vai slepeni skatāmies Slack pēc brokastīm. Šī uzvedība nav nejauša—aiz tās slēpjas dziļāki iemesli.

1. Ieradums un pat atkarība

Mēs esam pieraduši pie pastāvīgas informācijas plūsmas un tūlītējas reakcijas. Mūsu smadzenes sāk alkst stimulācijas, pat ja mums ir iespēja no tās attālināties.

2. Bailes palaist garām (FOMO)

Bieži vien ir bailes, ka, ja mēs palaidīsim garām svarīgu ziņu vai lēmumu, mēs zaudēsim kontroli vai atpaliksim.

3. Darba kultūras gaidas

Dažās organizācijās “vienmēr pieejams” ir kļuvis par neizteiktu normu. Vai tas būtu citu uzvedības dēļ, vadības gaidu dēļ vai vienkārši vēlmes izskatīties uzticīgam dēļ, šie spiedieni padara patiesu atslēgšanos grūtu.

4. Identitāte un pašvērtības sajūta

Kad liela daļa no jūsu identitātes ir saistīta ar jūsu darbu, atgriešanās no darba var likties kā iešana tukšumā. Nestrādāšana nedēļas nogalēs vai atvaļinājumā var likt mums justies kā zaudējam daļu no mūsu vērtības.

Izpratne par šiem faktoriem ir pirmais solis ceļā uz veselīgāku attiecību veidošanu ar darbu.

Kāpēc atpūta patiesi ir svarīga

Mūsu smadzenes un ķermeņi nav paredzēti, lai vienmēr būtu “ieslēgti”. Bez patiesas atveseļošanās laika, mūsu garīgā un fiziskā veselība sāk ciest.

• Garīgais nogurums ietekmē radošumu, problēmu risināšanu un emocionālo elastību. Pastāvīgais darba režīms samazina mūsu spēju pielāgoties un radīt jaunas idejas.
• Fiziskā veselība arī ir apdraudēta. Hroniska pārmērīga slodze izraisa sliktu miegu, augstāku stresa līmeni un vājinātu imūnsistēmu, padarot mūs uzņēmīgākus pret slimībām.
• Attiecības arī cieš. Ja mūsu uzmanība paliek vērsta uz darbu, pat laikā, kas paredzēts tuviniekiem, tas rada spriedzi, pārpratumus un emocionālu distanci.

Un varbūt vispārsteidzošāk ir tas, ka produktivitāte samazinās, kad mēs neatpūšamies. Paradoksāli, mēs kļūstam efektīvāki, kad zinām, kā atkāpties. Svaiga perspektīva un atjaunota enerģija ir būtiska ilgstošai veiktspējai.

Atpūta nav greznība—tā ir būtiska investīcija sevī un jūsu spējā labi strādāt.

• Plānojiet savu atvaļinājumu savlaicīgi. Bloķējiet laiku savā kalendārā un informējiet savu komandu. Tas rada skaidras robežas un gaidas.

• Izvirziet gaidas. Vienojieties ar savu komandu par to, kurš risina steidzamas problēmas un kādos apstākļos jūs var kontaktēt. Kad visi ir pazīstami ar noteikumiem, ir vieglāk atpūsties.

• Sakiet nē paziņojumiem. Izslēdziet e-pasta un lietotņu paziņojumus vai pārvietojiet tos no sākuma ekrāna. Mazāk pārbaudes = vairāk miera.

• Nosakiet īstu atpūtas mērķi. Pajautājiet sev: Ko es vēlos piedzīvot šajā pārtraukumā? Pārgājienu, labu grāmatu vai laiku ar ģimeni vai draugiem? Skaidrs nodoms samazina kārdinājumu atgriezties darba režīmā.

• Atcerieties: jums nav jābūt supervaronim. Neviens negūst labumu, ja jūs atgriežaties no atvaļinājuma izdedzis. Patiesi atpūties jūs esat priecīgāks, radošāks un izturīgāks.

Atvaļinājums ir dāvana sev—un cilvēkiem, ar kuriem jūs strādājat.

Mūsdienu pasaulē spēja patiesi atpūsties kļūst arvien retāka un būtiskāka. Ja jūtaties vainīgs, noliekot telefonu malā, vai jūtaties spiests vienmēr “būt pieejams”, tas ir skaidrs signāls, ka jums nepieciešama apzināta atpūta.

Atpūta ir kā baterijas uzlāde. Neviens no mums nepievieno lādētāju tikai uz dažām minūtēm un negaida pilnu bateriju—tad kāpēc mēs izturamies pret savu enerģiju tā?

Godīgi pajautājiet sev: Vai es patiesi atpūšos atvaļinājuma laikā, vai tikai pārslēdzu lietotnes?