Mūsdienu straujā un sasniegumiem veltītā sabiedrībā panākumi bieži šķiet kā galvenais mērķis, uz kuru mums jātiecas par katru cenu. Ambīcijas, apņēmība un smags darbs ir vērtības, kuras daudzi no mums apbrīno, taču mēs reti apstājamies, lai pajautātu sev: kāda ir cena, ko maksājam par panākumiem?
Nogurums, trauksme, miega problēmas un pastāvīgas domas par darbu — tās ir visas pazīmes, kuras daudzi veiksmīgi cilvēki piedzīvo šodien. Tie, kas strādā līdz vēlam vakaram, upurē savu personīgo dzīvi un velta visu savu enerģiju karjerai, bieži tiek slavēti.
Bet kurā brīdī uzticība pārvēršas par pašiznīcināšanos?
Ambīcijas, apņēmība un smags darbs ir vērtības, kuras daudzi no mums apbrīno.
Vai jau esat samaksājis pārāk augstu cenu?
Veltiet mirkli pārdomām — ja kāda no šīm apgalvojumiem šķiet pazīstama, iespējams, ir laiks pārskatīt savu pieeju:
Jūs pastāvīgi jūtaties izsmelts, pat pēc nedēļas nogalēm vai atvaļinājumiem.
Darba domas neļauj jums naktī gulēt, vai arī jūs pamostaties, jūtoties saspringts.
Mīļie cilvēki ir pieminējuši, ka jūs šķietat attālināts vai izklaidīgs.
Jums vairs nav laika vai enerģijas vaļaspriekiem vai aktivitātēm, kas reiz jums sagādāja prieku.
Jūs esat sākuši pamanīt veselības problēmas — galvassāpes, ķermeņa saspringumu, gremošanas problēmas.
Ja lielākā daļa no šiem apgalvojumiem attiecas uz jums, pajautājiet sev: vai mans darba veids ir ilgtspējīgs?
Panākumu ilūzija
Mūsu vēlme pēc panākumiem ir dziļi iesakņojusies mūsu audzināšanā, sabiedrības normās un pat veidā, kā darbojas mūsu smadzenes. Smadzenes mūs atalgo par sasniegumiem — katrs panākums, vai tas būtu paaugstinājums vai atzinība, izraisa dopamīna izdalīšanos, kas rada īslaicīgu apmierinājuma sajūtu. Taču šī sajūta ātri izzūd, liekot mums tiekties pēc nākamā mērķa, cerot, ka šoreiz tas sniegs ilgstošu piepildījumu.
Daudzi no mums uzauguši vidē, kur atzīšana bija saistīta ar sasniegumiem — labām atzīmēm, sporta uzvarām, disciplīnu. Laika gaitā tas var radīt dziļu pārliecību, ka mūsu vērtība kā cilvēkam ir atkarīga tikai no tā, ko varam pierādīt un sasniegt.
Mūsdienu sabiedrība vēl vairāk pastiprina šo iekšējo spiedienu, īpaši sociālie mediji, kas izrāda “taisnīgi veiksmīgus” cilvēkus kā nenogurstošus darbiniekus ar perfektām karjerām un dzīvesveidu. Kad mēs pastāvīgi redzam citus dalāmies ar saviem sasniegumiem, tas rada zemapziņas bailes atpalikt. Strauji mainīgā pasaulē šķiet, ka, ja mēs nepārtraukti nekustamies uz priekšu, mēs faktiski tiekam atstāti aiz muguras — un šīs bailes mūs mudina turpināt, pat ja tas notiek uz mūsu garīgās un fiziskās labklājības rēķina.
Kas patiesībā ir panākumi?
Sabiedrība un kultūra, kurā dzīvojam, veido mūsu panākumu definīciju. Mēs bieži to mēram amatu nosaukumos, algās, materiālos īpašumos vai prestižā. Bet vai šīs lietas patiesi sniedz laimi?
Daudzi ļoti veiksmīgi cilvēki sasniedz virsotni, tikai lai saprastu, ka kaut kā pietrūkst — iekšējā miera, ciešu attiecību vai vienkārši spējas palēnināties un baudīt dzīvi. Panākumiem nevajadzētu būt uz veselības un labklājības rēķina. Varbūt ir laiks pārdefinēt, ko patiesībā nozīmē panākumi.
Kā atrast līdzsvaru?
Panākumu un garīgās labklājības līdzsvarošana nenozīmē atteikšanos no ambīcijām — tas nozīmē nodrošināt, ka mēs neizdegsim procesā.
Iestatiet skaidras robežas.
Vai jūs jūtaties atbildīgs par visu un visiem? Ja “nē” pateikšana uz darba uzdevumiem ārpus darba laika šķiet neiespējama, ir laiks noteikt robežas. Nosakiet skaidru darba laiku un pieturieties pie tā. Ja “nē” pateikšana šķiet grūta, pajautājiet sev, vai visu darīšana patiesi padara mani veiksmīgāku?
Klausieties savu ķermeni un prātu.
Ja jūs pastāvīgi jūtaties noguris, nemotivēts vai viegli kairināms, tas var būt pazīme, ka izdegšana ir klāt. Neignorējiet šos signālus — ļaujiet sev atpūsties.
Domājiet par savu ķermeni kā par automašīnu: ja jūs to uzpildāt tikai ar kafiju un stresu, cik tālu tā jūs aizvedīs?
Atvēliet laiku sev.
Vaļasprieki, vingrošana, lasīšana vai pat vienkārša pastaiga var būt vērtīgāka par papildu darba stundām. Jo vairāk jūs novērtējat savu brīvo laiku, jo produktīvāks jūs būsiet darbā. Darbs ārpus darba laika nav sasniegums — tas ir ieradums. Izmēģiniet šo: katru dienu atvēliet 30 minūtes tikai sev.
Ļaujiet sev atpūsties.
Runājiet atklāti par garīgo veselību.
Ja jūtaties pārņemts, nebaidieties meklēt atbalstu. Daudzi līderi un augsti sasniegumu gūstoši profesionāļi strādā ar psihologiem vai koučiem, lai pārvaldītu stresu un cerības.
Darbs ir svarīga dzīves daļa — tas sniedz mums mērķi un piepildījuma sajūtu. Bet tas ir tikai viena daļa no dzīves, nevis pati dzīve. Kas būtu, ja panākumi netiktu mērīti tikai pēc sasniegumiem, bet arī pēc līdzsvara, apmierinājuma un garīgās labklājības?
Dzīve ir maratons, nevis sprints — ilgtermiņa panākumiem nepieciešams spēcīgs fizisks un garīgs pamats.
Tātad, kāda ir jūsu panākumu cena? Un vai esat gatavs to pārdomāt no jauna?
Vēlaties uzzināt vairāk par to, kā Siffi palīdz organizācijām? Apskatiet mūsu pakalpojumus
Anastasija ir psiholoģe, kas specializējas konsultēšanas psiholoģijā, darba vietas labklājībā un grupu vadīšanā. Viņa izstrādā garīgās veselības stratēģijas un rīkus organizācijām, izstrādā un vada apmācības, kā arī palīdz komandām veidot veselīgāku un atbalstošāku darba vidi.
Anastassia Murašina
