Mūsdienu straujajā un sasniegumiem orientētajā sabiedrībā panākumi bieži šķiet kā galvenais mērķis, uz kuru mums jātiecas par katru cenu. Ambīcijas, apņēmība un smags darbs ir vērtības, ko daudzi no mums apbrīno, bet reti apstājamies, lai sev pajautātu: kāda ir cena, ko maksājam par panākumiem?
Nogurums, trauksme, miega problēmas un pastāvīga domāšana par darbu – šie ir simptomi, ko daudzi veiksmīgi cilvēki piedzīvo šodien. Tiem, kas strādā līdz vēlam vakaram, ziedo savu personīgo dzīvi un velta visu enerģiju karjerai, bieži tiek uzslavēti.
Bet kurā brīdī atdeve pārtop pašiznīcībā?
Ambīcijas, apņēmība un smags darbs ir vērtības, ko daudzi no mums apbrīno.
Vai jau esat samaksājuši pārāk augstu cenu?
Veltiet brīdi pārdomām – ja jebkurš no šiem apgalvojumiem šķiet pazīstams, iespējams, ir laiks pārskatīt savu pieeju:
Jūs jūtaties pastāvīgi izsmelti, pat pēc nedēļas nogalēm vai atvaļinājumiem.
Domās par darbu nevarat aizmigt naktī, vai arī pamostaties ar stresu.
Mīļotie cilvēki ir teikuši, ka izskatāties attālināti vai novērsti.
Jums vairs nav laika vai enerģijas hobijiem vai aktivitātēm, kas agrāk radīja prieku.
Jūs esat sākuši pamanīt veselības problēmas – galvassāpes, ķermeņa spriedzi, gremošanas problēmas.
Ja lielākā daļa no šiem piemērojami jums, pajautājiet sev: vai veids, kā strādāju, ir ilgtspējīgs?
Panākumu ilūzija
Mūsu vēlme pēc panākumiem ir dziļi iesakņojusies mūsu audzināšanā, sabiedriskajos normatīvos un pat mūsu smadzeņu darbībā. Smadzenes mūs atalgo par sasniegumiem—katrs panākums, vai tas būtu paaugstinājums vai atzinība, izraisa dopamīna izdalīšanos, kas rada īslaicīgu apmierinājuma sajūtu. Bet šī sajūta ātri zūd, atstājot mūs, kas dzenas pēc nākamā mērķa, cerot, ka šoreiz tas sniegs ilglaicīgu piepildījumu.
Daudzi no mums uzauga vidē, kur atzinība bija saistīta ar sasniegumiem—labiem atzīmēm, sporta uzvarām, disciplīnu. Laika gaitā tas var radīt dziļu pārliecību, ka mūsu vērtība kā cilvēkam atkarīga vienīgi no tā, ko varam pierādīt un sasniegt.
Mūsdienu sabiedrība vēl vairāk pastiprina šo iekšējo spiedienu, īpaši sociālie mediji, kas rada priekšstatu par “patiesi veiksmīgiem” cilvēkiem kā nepagurstošiem darbiniekiem ar perfektām karjerām un dzīvesveidu. Kad mēs pastāvīgi redzam citus dalāmies ar saviem sasniegumiem, tas rada zemapziņas bailes atpalikt. Strauji mainīgajā pasaulē šķiet, ka, ja mēs nepārtraukti nevirzāmies uz priekšu, mēs patiesībā atpaliekam—un šīs bailes mūs mudina turpināt, pat uz mūsu garīgās un fiziskās labklājības rēķina.
Kas īsti ir Panākumi?
Sabiedrība un kultūra, kurā dzīvojam, veido mūsu panākumu definīciju. Mēs bieži to mērajam amatu nosaukumos, algās, materiālajos īpašumos vai prestižā. Bet vai šīs lietas patiesi sniedz laimi?
Daudzi ļoti veiksmīgi cilvēki sasniedz virsotni tikai, lai saprastu, ka kaut kā pietrūkst—iekšējā miera, ciešu attiecību vai vienkārši spējas apstāties un izbaudīt dzīvi. Panākumi nedrīkst nākt uz veselības un labklājības rēķina. Varbūt ir pienācis laiks pārdefinēt, ko patiesībā nozīmē panākumi.
Kā atrast līdzsvaru?
Panākumu un garīgās labklājības līdzsvarošana nenozīmē atteikšanos no ambīcijām – tas nozīmē, ka mēs nedegam procesā.
Nospraudiet skaidras robežas.
Vai jūtaties atbildīgi par visu un visiem? Ja “nē” teikšana uz darba uzdevumiem ārpus darba laika šķiet neiespējama, ir pienācis laiks nospraust robežas. Nosakiet skaidru darba laiku un ievērojiet to. Ja “nē” teikšana šķiet grūta, pajautājiet sev, vai visu darīšana patiesi padara mani veiksmīgāku?
Klausieties savu ķermeni un prātu.
Ja pastāvīgi jūtaties noguruši, nemotivēti vai viegli aizkaitināmi, tas var būt pazīme, ka izdegšana lēnām tuvojas. Neignorējiet šos signālus—atļaujiet sev atpūsties.
Domājiet par savu ķermeni kā par automašīnu: ja jūs to barojat tikai ar kafiju un stresu, cik tālu tas jūs aizvedīs?
Atvēliet laiku sev.
Hobiji, vingrinājumi, lasīšana vai pat vienkārša pastaiga var būt vērtīgāka par papildstundām darbā. Jo vairāk jūs novērtējat savu brīvo laiku, jo produktīvāks būsiet darbā. Darbs ārpus darba laika nav sasniegums—tas ir paradums. Mēģiniet šo: atvēliet 30 minūtes katru dienu tikai sev.
Atļaujiet sev atpūsties.
Atklāti runājiet par garīgo veselību.
Ja jūtaties pārņemti, nebaidieties meklēt atbalstu. Daudzi vadītāji un augstas sasniegumu līmeņa profesionāļi strādā ar psihologiem vai koučiem, lai pārvaldītu stresu un gaidas.
Darbs ir nozīmīga dzīves daļa—tas sniedz mums mērķi un piepildījuma sajūtu. Bet tas ir tikai viena dzīves daļa, nevis pati dzīve. Kas būtu, ja panākumus nemērītu tikai ar sasniegumiem, bet arī ar līdzsvaru, apmierinātību un garīgo labklājību?
Dzīve ir maratons, nevis sprints—ilgtermiņa panākumi prasa spēcīgu fizisku un garīgu pamatu.
Tātad, kāda ir jūsu panākumu cena? Un vai esat gatavi to pārskatīt?
Vēlaties uzzināt vairāk par to, kā Siffi palīdz organizācijām? Apskatiet mūsu pakalpojumus
Anastasija ir psiholoģe, kas specializējas konsultēšanas psiholoģijā, darba vietas labklājībā un grupu vadīšanā. Viņa izstrādā garīgās veselības stratēģijas un rīkus organizācijām, izstrādā un vada apmācības, kā arī palīdz komandām veidot veselīgāku un atbalstošāku darba vidi.
Anastassia Murašina
