Kādas ir patiesās izmaksas, ignorējot darbinieku garīgo veselību?

“Darba nākotne” jau ir klāt. Šodien daudzi cilvēki var strādāt no jebkuras vietas, un daudzas komandas tiekas tikai dažas reizes gadā klātienē. Tehnoloģijai ļaujot izpētīt šos jaunos darba veidus, būtiski, lai uzņēmumi pielāgotu veidu, kā tie rūpējas par saviem darbiniekiem.

Laiki, kad pietika ar “patīkamām ekstrām”, ir jau sen garām.

Ja COVID-19 mums kaut ko ir iemācījis, tad tas ir, ka garīgā veselība un labsajūta ir jāuztver nopietni, un tā nav tikai privātas personas atbildība.

Tagad ir nepieciešama pārmaiņa: uzņēmumiem ir jāsaprot un pilnībā jāpieņem, ka ieguldījumi darbinieku garīgajā veselībā un labsajūtā nodrošina uzņēmuma ilgtspēju nākotnē.

Pētījumi visā pasaulē sniedz pārliecinošas aplēses par to, cik daudz naudas tiek izšķērdēta vai zaudēta darbinieku sliktās garīgās veselības dēļ.

ASV vien uzņēmumi varētu zaudēt līdz pat 300 miljardiem dolāru gadā darbinieku sliktās garīgās veselības dēļ, saskaņā ar National Alliance on Mental Illness.

Deloitte ziņojumā par ieguldījumiem garīgajā veselībā Apvienotajā Karalistē ziņots par £42 miljardu zaudējumiem dēļ prombūtnes (£7 miljardi), darbinieku mainības (£9 miljardi) un presenteisma (£28 miljardi), ko rada garīgās veselības problēmas, īpaši finansēs, apdrošināšanā, nekustamo īpašumu un komunikāciju nozarēs.

Darbinieku labsajūta aptver daudzas jomas, piemēram, personīgo veselību, protams, bet arī darba vietu un vidi, darba attiecības, karjeras izaugsmes iespējas…

Ja darbinieki jūt uzticību un piederību savā komandā, ja viņi jūtas droši un atbalstīti, un viņi vienojas par kopīgiem mērķiem un vērtībām, tad var sākt notikt lieliskas lietas:
– Palielināta produktivitāte (Pētījumi parāda, ka cilvēki ar depresijas simptomiem var būt līdz 35% mazāk produktīvi)
– Palielināta iesaiste
– Lielāka sadarbība un inovācija
– Lielākas iespējas piesaistīt un noturēt talantus – 2019. gada Harvard Business pārskats liecina, ka 50% mileniāļu un 75% Z paaudzes bija atstājuši amatus garīgās veselības dēļ.

Tomēr šīs lietas reti tiek panāktas tikai ar dāvanu kartēm un sporta zāles abonementiem, bet gan ieviešot labas prakses, skaidru komunikāciju un piedāvājot drošus forumus, lai darbinieku balsis tiktu uzklausītas un atbalstītas. Šādas labas prakses jāievieš un jāstrukturē, uzmanīgi un pareizi ieguldot pareizo cilvēku, rīku un pakalpojumu atrašanā. Un tas, kas šobrīd var šķist liels izdevums, patiesībā ir ieguldījums stiprākā uzņēmumā ar laimīgākiem darbiniekiem. Tiesa, tas pats Deloitte ziņojums lēš, ka katrs £1, kas ieguldīts darbinieku labsajūtā un garīgajā veselībā, dod £5 atdevi pateicoties iepriekš uzskaitītajam efektam.

Ir daudz iemeslu ieguldīt savu darbinieku labsajūtā, taču jau ar šiem vien iemesliem vajadzētu pārliecināt ikvienu vadītāju izvirzīt šo tēmu prioritāšu saraksta priekšgalā 2023. gadā, lai veidotu noturīgākas komandas, kurās talanti vēlas palikt un attīstīties kopā.