Cilvēki ir radīti diezgan efektīvi. Tikai reta funkcija vai iezīme ir lieka. Pat
stress ir emocija, kas kalpo mērķim: atpazīt draudus un sajust briesmas vai pārmaiņas, svarīgas prasmes akmens laikmeta cilvēka pasaulē. Godīgi sakot, šīs prasmes joprojām ir ļoti vērtīgas mūsdienās. Problēma ir tā, ka mēs neesam evolucionējuši tik ātri, kā ir progresējusi mūsu sabiedrība. Mēs nevaram
pielāgot savas stresa reakcijas dažādiem stresa veidiem, ar kuriem sastopamies mūsdienās: no kavēšanās darbā, nepieciešamības runāt publikas priekšā (kas ir nepatīkami, bet ne dzīvībai bīstami) līdz pat izvairīšanās no autoavārijas.
Nespēja izprast, kas patiesi nozīmē izdzīvošanu un kas mūs nomāc, ir patiesā problēma mūsdienu sabiedrībā un darba vietā.
Šajā rakstā mēs apskatīsim dažus vienkāršus veidus, kā tikt galā ar stresu un
trauksmi darba vietā no darbinieka skatupunkta:
- Kontrolēt savu laiku
- Atrast to, kas liek justies labi
- Mazās lietas rada lieliskas dienas
- Stresa pārvaldīšana darbā ir komandas pūles
Kontrolēt savu laiku
Tradicionālā darba vidē darbiniekiem reti ir liela teikšana par to, kā tiek organizēts darbs vai plānotas dienas. Viņiem ir ierobežota ietekme uz savu vidi. Uzdevumi tiek piešķirti, un darba laiki tiek noteikti. Kontroles trūkums pār lietām, kas jūs ietekmē, ir viens ļoti svarīgs trauksmes iemesls darba vietā. Ja ir vērts apsvērt iespēju ar vadību runāt par lielāku elastību, viena lieta, ko darbinieks parasti vienmēr var ietekmēt, ir tas, kā pavada savus pārtraukumus un pusdienas. Šīs iespējas bieži tiek ignorētas kā veids, kā pozitīvi ietekmēt savu labsajūtu un garīgo veselību darbā.
Atrast to, kas liek justies labi
Nav viena risinājuma, kas derētu visiem. Mēs visi esam atšķirīgi un atšķirīgi reaģējam uz stresu un mūsu vidi. Pirmais solis ir identificēt tās aktivitātes un apstākļus, kas mums liek justies labi.
Neatkarīgi no tā, vai tas ir jogas apmeklējums pusdienu pārtraukumā, klasiskās mūzikas klausīšanās, pastaiga parkā, zvans draugam vai pat īsa snauda, parasti jebkas ir labāk par ātru un bezmērķīgu ēšanu pie galda. Tas šķiet acīmredzami, tomēr daudzi cilvēki bieži izvēlas pēdējo, jo ir pakļauti stresam. Apzināšanās, kas palīdz, un šādu mazu, ikdienā veicamu aktivitāšu saraksta izveide būs labs atgādinājums, ka viņiem ir kontrole pār savu dienu un viņi to var pozitīvi ietekmēt. Veicot īsu pārtraukumu un burtiski attālinoties no situācijas, viņi beidzot trenēs savu ķermeni un prātu, lai redzētu lietas citādāk un samazinātu savu stresa līmeni.
Jo vairāk mēs praktizējam šos mazos “vingrinājumus”, jo vairāk šī prasme attīstās. Laikam ejot, mēs mācāmies apzināti attālināties no sarežģītas situācijas, kurā mums rodas cīņas vai bēgšanas reakcijas. Mēs nonākam tagadnes brīdī, un visbiežāk apzināmies, ka esam drošībā.
Mazās lietas rada lieliskas dienas
Ir tik viegli pazust ikdienā un aizmirst par mazajām lietām, bet, kad mēs paceļam acis no ekrāniem, parasti ir viegli atrast iemeslus svinēšanai.
Vienam otra svinēšana ir lielisks veids, kā radīt uzticību un piederības sajūtu komandā. Jo vairāk jūtam piederību un drošību vienam ar otru, jo mazāk stresa vai trauksmes mēs piedzīvojam.
Svinības var izpausties dažādās formās, sākot no īstas ballītes ar šampanieti, līdz vienkāršai, pateicīgai piezīmju lapiņai uz kolēģa ekrāna. Apsvērt mazus veidus, kā sagādāt smaidu kāda sejā, var būt lielisks stresa mazinātājs!
Praktizējot pašapziņu un veicot pienācīgus pārtraukumus, ir labi veidi, kā sākt uzlabot ikdienas dzīvi darba vietā. Tomēr tās nevar pilnībā izārstēt problēmu. Patiesi, stresa pilnu vidi reti rada tikai pats darbinieks.
Trauksme un stress darba vietā līdz ar to ir jārisina arī vadības līmenī, nevis tikai uzkrauta darbinieka pleciem.
Tas nav tikai par darbinieku padomu “dziļi ieelpot”, bet gan radot iespējas, lai tas notiktu. Tas ir par to, lai radītu fiziskas un virtuālas telpas, kur viņi var droši apspriest stresa cēloņus, aktīvi uzklausīt un ieviest jaunus veidus, kā tos pilnvarot.
Saistītie raksti:
