Šķēršļi garīgās veselības atbalsta saņemšanai

2019. gada rakstā ar nosaukumu “Garīgās slimības ir izplatītas, bet aprūpe trūkst”, ko publicējusi Hārvardas Medicīnas skola, autore Loren Jett (Lauren Jett) atklāj iespaidīgus skaitļus: “Gandrīz 60% cilvēku ar garīgām slimībām pagājušajā gadā nemeklēja ārstēšanu” [2018] un “25% pieaugušo attīstītajās valstīs katru gadu saskaras ar ievērojamām garīgās veselības problēmām”.

Ir daudz iemeslu, kāpēc tik maz cilvēku patiešām saņem atbalstu un, vēl svarīgāk, saņem atbilstošu palīdzību.

Nespēja to paši atpazīt

Pirmais iemesls var būt tas, ka mēs paši sevi nepazīstam pietiekami labi, lai atpazītu, ka mums ir garīgas grūtības. Mēs varam pieņemt, ka tā ir tikai vēl viena nogurdinoša diena, un atrast daudzus citus iemeslus, kādēļ jūtamies slikti. Atšķirībā no fiziskām slimībām, kad palīdzības saņemšanas process (piemēram, vēršanās pie ģimenes ārsta) ir labi saprotams un ierasts, garīgās labsajūtas jomā nav šāda ieraduma vai iedibinātas prakses.

Bieži vien tas ir tāpēc, ka mēs nezinām labāk, bet bieži arī tāpēc, ka baidāmies, ko citi domās par mums, ja mēs atklāsim, kā patiesībā jūtamies.

Nezināšana, ko tas ietver

Šķiet diezgan sarežģīti satikt profesionāli un strukturēt, un izklāstīt savas domas tā, lai tās apkopotu radušos problēmu un novestu pie gluda risinājuma. Tas šķiet neskaidri, un ir grūti par to runāt ar svešinieku. Turklāt mēs varam precīzi nezināt, ko profesionālis var darīt lietas labā, tāpēc sākotnējais skepticisms var būt saprotams. Tādējādi informētība, līdzcilvēku atbalsts un izskaidrojums, kā process darbojas un kurš ko dara (kā mēs to esam darījuši šeit), var palīdzēt to pārvarēt.

Grūtāk atpazīt pat profesionāļiem

Tā kā garīgās veselības simptomi var liecināt par dažādiem stāvokļiem un nav skaidras robežas, kas tos atšķirtu, patiesa izpratne par pamatproblēmu var rasties tikai pēc dažām sesijām. Medicīnas sasniegumi šajās jomās ir bijuši lēnāki nekā fizisko slimību gadījumā, jo simptomi un ārstēšanas metodes ir bijušas ļoti dažādas atkarībā no pacienta.

Stigma

Garīgās veselības jautājums diemžēl joprojām ļoti bieži tiek saistīts ar vecām klišejām un stereotipiskiem uzskatiem, kas to saista ar vājumu, paškontroles trūkumu vai pat neprātu un vājprātu. Joprojām ir kauns atzīt garīgās problēmas, kas rada trausluma tēlu. Šāda veida ievainojamība mūsdienu sabiedrībā joprojām tiek uztverta negatīvi, jo tā (gandrīz) par katru cenu veicina izturību, izaugsmi un produktivitāti kā panākumu virsotni, neatstājot vietu paššaubām un trauksmei. Atkal, izpratnes veidošanai var būt ļoti pozitīva ietekme, un tā var iedrošināt cilvēkus uzsākt šo tik nepieciešamo ceļu.

Nepietiekama informētība par dažādajiem piedāvājumiem

Pat ja stāvoklis ir diagnosticēts, nav viegli sekot līdzi visiem iespējamajiem pakalpojumiem un atbalstam, kas ir pieejami konkrētajā gadījumā. Internetā ir daudz pašpalīdzības materiālu, ir mobilās lietotnes un mūsdienās ir pieejami tiešsaistes profesionāļi, taču tas prasa tik daudz pūļu, lai tos visus izpētītu un noteiktu, kas ir vislabākais. Darba devēju vadītās programmas novērš šīs grūtības, jo tās bieži ir veikušas pakalpojumu sniedzēja atlasi, un tas ietver arī profesionālus risinājumus, kuriem var piekļūt un kurus var izmantot.

Izmaksas

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, diemžēl piekļuve garīgās veselības speciālistiem, piemēram, psihologiem un psihiatriem, var būt dārga un ne vienmēr tiek segta ar pamatapdrošināšanu.

Cilvēkus, kuri vēlas meklēt atbalstu, var atturēt nepieciešamais budžets, un viņi var justies vēl vainīgāki, pievienojot mājsaimniecībai “nevajadzīgus izdevumus”.

Visi šie iemesli, un, iespējams, vēl daudzi citi, liecina, ka ir būtiski, lai mēs iesaistītos garīgās veselības apspriešanā darbavietā brīvāk un piedāvātu drošu vidi indivīdiem risināt šos jautājumus bez bailēm no stigmas vai rūpēm par izmaksām.

Saistītie raksti: