Kā uzlabot darbinieku garīgo veselību?

Būt darba devējam 2023. gadā un pieņemt, ka darbinieku garīgā veselība nav jūsu atbildība, ir ļoti 2019(*).

Ar COVID, lielo atkāpšanos, kam seko klusā aiziešana, un tagad pieaug nomākta palikšana, katrs ziņu raksts un pētījums par šo tēmu liecina, ka uzmanības pievēršana jūsu komandas garīgajai veselībai būtu jāiekļauj katras HR nodaļas galveno prioritāšu sarakstā.

1. Ko rāda dati 

Ir viegli pieņemt „tas mūs neattiecas“, galu galā garīgā veselība ir ļoti privāta lieta. Bet tas ietekmē visus.

Un ja mēs atsaucamies uz datiem, mums jāatzīst, ka pastāv iespēja, ka daži no mūsu pašu darbiniekiem cīnās.

• Gandrīz 15% cilvēku izjūt garīgās veselības problēmas darbā.
• Gandrīz 30% darbinieku raksturo sevi kā „nelaimīgus“ darbā un 60% kā „emocionāli attālinātus“.
• Kopš COVID, vairāk nekā 80% uzņēmumu ir pielikuši pūles, lai risinātu garīgo veselību darba vietā, bet daudzi darbinieki joprojām jūtas neērti apspriest savas problēmas vai nejūtas atbilstoši atbalstīti.

Tas ir ļoti skumji, jo pētījumi arī parāda, ka darbinieki, kuri uzskata sevi kā „laimīgus“ darbā, ir vidēji par 13% produktīvāki!

Un tas pārvēršas ļoti reālā naudā.

Piemēram, Apvienotajā Karalistē garīgās veselības jautājumi darbā tiek lēsti, ka tie izmaksā darba devējiem ap £56 miljardus katru gadu! (Kad iekļaujam slimības dienas, prezenteismu, darbinieku mainību utt.)

Ne visas nozares cieš vienādi.

Protams, skaitļi atšķiras atkarībā no valstīm, reģioniem, demogrāfijas un darba veidiem.

Šķiet, ka tehnoloģiju, finanšu, būvniecības un inženierijas nozares ir starp tām, kurās ir viszemākā garīgā veselība, ar papildu spiedienu, stresu un garām darba stundām, kas stiepjas vakaros un nedēļas nogalēs.

Tātad, ko jūs, kā darba devējs, varat darīt?

Vispirms, pirms nāk klajā ar „ģeniālām idejām“, vienmēr ir vislabāk noskaidrot, ko jūsu darbinieki patiesībā vēlas un sagaida no jums.

Tiešsaistes aptauju, ieteikumu kastes un atgriezeniskās saites sesiju izveidošana ir daži no daudziem veidiem, kā iegūt īstus datus par darbinieku vajadzībām, kas attiecas uz labklājību un garīgo veselību darbā.

2. Ko jūsu darbinieki vēlas un vajag

Galvenokārt tas viss ir diezgan „pamats“, bet šīs vienkāršās „cilvēciskās vajadzības“ bieži vien tiek aizmirstas, ja uzmanība tiek tikai pievērsta KPI sasniegšanai un produktivitātes palielināšanai.

• Fiziskā veselība un drošība: Tas iekļauj ergonomiskas darba vietas, negadījumu novēršanu un tīras vides uzturēšanu.

• Darba un dzīves balanss un elastība: Darbinieki vēlas iespēju ieviest darba un dzīves balansu. Viņiem ir jājūtas uzticētiem no darba devēju un kolēģu puses, lai veiktu darbu, vienlaikus spējot risināt citus savas dzīves aspektus, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu viņu labklājību.  Dodot vairāk izvēles iespēju saviem darbiniekiem, kur un kad viņi strādā, varētu ievērojami uzlabot jūsu komandas garīgo veselību. Darbinieki vērtē līdzsvaru starp savu darbu un personīgo dzīvi. Viņi vēlas saprātīgas darba stundas, iespējas elastīgam grafikam un iespēju nodalīties no darba, kad viņi ir ārpus darbalaika.

• Atzinība un novērtēšana: Darbinieki ir cilvēki. Vairums cilvēku vēlas tikt atzīti un saņemt apstiprinājumu, ka viņi dara labu un tiek novērtēti gan no vadītāja, gan no kolēģu un uzņēmuma puses kopumā. Ne tikai tas uzlabo darbinieku pašvērtību un garīgo veselību, bet tas arī paaugstina iesaistīšanos, kas ir būtiski uzņēmumam. 

• Tikt sadzirdētam: Tikpat svarīga ir sajūta, ka mēs tiekam sadzirdēti un ka mūsu balsi ciena. Iespējams, ka tas izklausās acīmredzami, bet, jo īpaši lielos uzņēmumos, daudzi cilvēki jūtas noslēgti un nav informēti par procedūru, kā tikt sadzirdēti vadības komandās. Vienkārši izveidojot skaidrus procesus atgriezeniskajai saitei un ieteikumiem, kuri tiek adresēti un ņemti vērā, var mainīt veidu, kā darbinieki jūtas vērtēti darbā.

• Skaidra komunikācija: Efektīva komunikācija uzņēmumā ir būtiska. Darbinieki vēlas būt informēti par uzņēmuma mērķiem, izmaiņām un izpildes prasībām, tāpat kā viņi vēlas spēt atbildēt un ieteikt izmaiņas un idejas. Komunikācijai ir jābūt divvirzienu ielai.

• Sociālie sakari: neatkarīgi no tā, vai jūsu komanda strādā attālināti vai klātienē, atbalstoša un draudzīga vide ir izdevīga komandas un tās dalībnieku labklājībai. Ir svarīgi atļaut laiku un telpu neformālai saziņai un tikšanās (tiešsaistē un bezsaistē) ārpus darba vides, lai stiprinātu attiecības un sadarbību darba vidē.

• Mērķtiecības sajūta: Atkal, visiem patīk zināt, ka tas, ko mēs darām, ir noderīgs citiem vai lielākam labumam. Lai uzlabotu garīgo veselību un pašcieņu, ir svarīgi apzināties, ka mūsu dalībai, veiktajam darbam un klātbūtnei komandā ir mērķis.

• Taisnīga atlīdzība un karjeras attīstība: Tas ir cieši saistīts ar sajūtu, ka esi atzīts un ar atrastu mērķi. Bet arī ar veselīga darba un dzīves bilanci, spējot nodrošināt sevi un, iespējams, savu ģimeni.

• Garīgās veselības atbalsts: Mēs to redzam aizvien vairāk; darbinieki sagaida garīgās veselības atbalstu no darba devēja puses. Neatkarīgi no tā, vai tā ir pieeja konsultāciju pakalpojumiem, stresa pārvaldības programmām vai iniciatīvām, lai samazinātu stresa līmeni darbā, ar šādu gaidu pieaugumu daudzas kompānijas vēršas pie specializētiem pakalpojumu sniedzējiem, kas spēj piedāvāt atbilstošus pakalpojumus individuālo darbinieku un visas komandas atbalstam, tā, kā mēs to darām Siffi, izmantojot mūsu dažādus rīkus.

3. Kam ir sava loma?

Ikviens, no darbinieka līdz izpilddirektoram.

Garīgās veselības risināšana darba vietā nav vienkārša, jo tā skar ļoti personiskas un individuālas sajūtas un prāta stāvokļus, taču būtu kļūdaini, ja vadība to ignorētu, jo viņiem ir ļoti ietekmīga loma komandas labsajūtas veidošanā darbā.

Izpilddirektoriem, vadītājiem un HR pārstāvjiem vajadzētu strādāt roku rokā ar darbiniekiem, lai sekotu līdzi garīgās veselības praksēm un pieejamajam atbalstam, kā arī regulāri novērtētu to ietekmi, identificētu izraisītājus un attiecīgi pielāgotu politiku.

Vadītāji

Nav viegli justies pārliecinātiem par tēmu, ar kuru mēs neesam pazīstami. Tomēr vadītājam ir jābūt pietiekami pārliecinātam, lai uzņemtu komandas locekļu problēmas un ar garīgo veselību saistītos jautājumus. Tāpēc ir svarīgi, lai vadītāji uzzinātu vairāk par garīgo veselību ne tikai paši, bet arī, izmantojot uzņēmuma regulāri organizētās apmācības. Tas ļaus pārliecināties, ka katrs vadītājs ir saskaņots ar biznesa praksēm un vērtībām.

Vadītājs ir pirmais kontaktpunkts lielākajai daļai darbinieku; viņam ir jārāda piemērs:

• Veicināt skaidru un atklātu komunikāciju
• Sievēt publiski, kritizēt privāti
• Noteikt skaidras gaidas
• Veikt regulāras pārbaudes un meklēt atgriezenisko saiti
• Draudzīgas atmosfēras veidošana
• Runāšana par garīgo veselību bez stigmas

Cilvēkresursi

HR nodaļa spēlē galveno lomu, kad runa ir par garīgo veselību darba vietā.

Viņu loma ir sekot līdzi jaunākajiem noteikumiem un pētījumiem un izstrādāt uzņēmumam garīgās labsajūtas stratēģiju.

No viņiem var sagaidīt šādu rīcību:

• īsteno un regulāri pārskata savu stratēģiju.
• organizē apmācības vadītājiem.
• piedāvā konfidenciālus resursus.
• vada informēšanas kampaņu.

Izpilddirektori

Visbeidzot, dibinātājiem un izpilddirektoriem arī būtu jārāda piemērs. Pat ja viņiem nav regulāru tikšanos ar visiem darbiniekiem, viņiem jābūt labi informētiem par uzņēmuma politiku, kā arī jāīsteno stratēģija ar tiešajiem līdzstrādniekiem. Viņiem ir jāuzņemas loma tēmas normalizēšanā un jānodrošina, ka tā regulāri ir vadošo komandu darba kārtībā. Kā uzņēmuma vizionāriem, viņiem jānodrošina, ka tiek veicinātas pareizās vērtības un pareizā uzmanība tiek pievērsta garīgajai veselībai un labsajūtai.

4. Garīgās veselības uzlabošana ir nepārtraukts process.

Tas prasa visu uzņēmuma pušu uzmanību un apņemšanos, sākot no augstākās vadības līmeņiem, iekļaujot garīgo veselību kā prioritāti cilvēkresursu un vadības darba kārtībā, un ieviešot labsajūtas stratēģijas darbiniekiem, kuri tiek mudināti izmantot šos resursus un sniegt atgriezenisko saiti par tiem, lai izveidotu nepārtrauktu pozitīvu aprites loku, kas galu galā palielinās apmierinātību un produktivitāti.

Saistīts: